Реферат: Gaisa transporta attistiba (турецкий)

Gaisa transporta politika.

1999 – 2004

            Šī politika irizstrādāta, ņemot vērā Latvijas Republikasilglaicīgās ekonomiskās intereses, saistības, ko LatvijasRepublika ir uzņēmusies kā Starptautiskās civilāsaviācijas organizācijas un Eiropas civilās aviācijaskonferences dalībvalsts, saistības, kas izriet no Latvijas Republikasvaldības noslēgtajiem divpusējiem un daudzpusējiemlīgumiem aviācijas jomā, Eiropas Savienības gaisatransporta politiku un pieredzi, kas gūta  restrukturizējot unmodernizējot gaisa transporta sistēmu, un nosaka pamatprincipus, kasjāievēro attīstot gaisa transportu laika posmā no 1999.līdz 2004. gadam.

1. Nozares attīstībasmērķis.

Gaisa transporta nozaresattīstības mērķis ir maksimāli izmantojot visuspieejamos resursus un iespējas izveidot drošu, ekonomiskiefektīvu gaisa transporta sistēmu, kas, optimāliiekļaujoties Eiropas un pasaules gaisa transporta sistēmā,vispilnīgāk apmierinātu Latvijas Republikasiedzīvotāju vajadzības pēc gaisa pārvadājumiem unsniegtu maksimālu ieguldījumu Latvijas Republikas ekonomikā.

2. Nozares pašreizējāstāvokļa raksturojums.

2.1. Nozares struktūra:

2.1.1. valsts pārvaldes unuzraudzības institūcijas — Satiksmes ministrijas Aviācijasdepartaments un Civilās aviācijas administrācija;

2.1.2.  infrastruktūrasuzņēmumi — VAS lidosta “Rīga” un pašvaldībasuzņēmums lidosta “Liepāja”, gaisa satiksmes vadībasuzņēmums VAS “Latvijas gaisa satiksme”;

2.1.3. pārvadātāji;

2.1.4. vispārējāaviācija.

2.2. Nozares tiesiskāregulēšana.

2.2.1. Gaisa transporta nozari regulēlikums “Par aviāciju” un uz tā pamata pieņemtie normatīvie akti.

2.2.2. Latvijas Republika kāKonvencijas par starptautisko civilo aviāciju dalībvalsts ievērotās pielikumos iekļautos standartus, rekomendācijas un togrozījumus, kā arī citus starptautiskos tiesību aktus,kurus tā ir parakstījusi.

2.2.3. Tiek veikta aviācijas jomuregulējošo normatīvo aktu saskaņošana ar EiropasSavienības normatīvajiem aktiem, izstrādājot jaunusnormatīvos aktus un izdarot grozījumus jau spēkāesošajos, tajā skaitā arī likumā “Par aviāciju”.

 3. Nozares attīstības uzdevumi.

3.1.Nozares vadība.

3.1.1. Gaisa transporta nozares vadību  realizē Satiksmesministrija.

3.1.2. Valsts politikas un pārvaldesrealizēšanas funkcija ir nodalīta no tehnisko undrošības standartu atbilstības un ievērošanasuzraudzības funkcijas.

3.1.3. Dažas valsts funkcijas, kasattiecas uz aviācijas drošību un tehnisko standartuatbilstības un ievērošanas uzraudzību, tiksdeleģētas pašlaik veidojamai Eiropas aviācijasdrošības institūcijai.

3.1.4. Latvijas likumdošanasharmonizācijas ar Eiropas Savienības prasībām procesarezultātā tiek mainītas atsevišķas aviācijaspārvaldes institūciju funkcijas. Lai paaugstinātu sistēmasefektivitāti un drošību, tiek izveidota aviācijas nelaimesgadījumu izmeklēšanas institūcija.

3.2. Infrastruktūrasattīstība

            3.2.1. Ekonomiskā efektivitāteun drošība tiek uzskatītas par galvenajiem kritērijiemizlemjot jautājumu par valsts līdzekļu ieguldīšanuinfrastruktūras modernizācijā.

            3.2.2. Infrastruktūrasuzņēmumi valsts akciju sabiedrība lidosta “Rīga” un valsts akcijusabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” saglabā savu juridisko statusu.

            3.2.3. Lidosta “Rīga” tiekmodernizēta un paplašināta, izmantojot tāsiekšējos resursus, ienākumus, kas gūti no pasažieruizlidošanas nodevas, un Eiropas Savienības fondus.

            3.2.4. Tiek pilnveidota gaisa satiksmesvadība, izmantojot valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisasatiksme” iekšējos resursus.

3.2.5. Attīstot lidostas ‘’Rīga’’un gaisa satiksmes vadības VAS “Latvijas gaisa satiksme”infrastruktūru un optimizējot sadarbību starpinfrastruktūras uzņēmumiem un pārvadātājiem,izveidot Rīgu par reģionālu gaisa satiksmes centru.

3.2.6. Tiek izvērtētipašvaldības uzņēmuma starptautiskās lidostas“Liepāja” un vietējo lidostu (Daugavpils, Ventspils, Rēzekne)attīstības projekti un veicināta pamatotu projekturealizēšana.

3.3.Pārvadātāji.

3.3.1. Latvijas Republikaspārvadātājiem tiek sniegts maksimāls institucionālsatbalsts divpusējo starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmiietvaros.

3.3.2. Tiek veicināta LatvijasRepublikas pārvadātāju apvienošanās un toierobežoto resursu koncentrācija.

3.3.3. Tiek atbalstītaspārvadātāju aktivitātes, kas vērstas uz kopējasBaltijas valstu aviokompānijas izveidošanu.

3.3.4. Lai garantētupārvadājumu drošību, tiek pastiprināta valsts kontrolepār pārvadātājiem. Tā tiek realizētasaskaņā ar Satiksmes ministrijas Noteikumu par gaisapārvadātāju licencēšanas kārtību jaunoredakciju, kuru  līdz 1999.gada 30.maijam paredzētsizstrādāt atbilstoši Eiropas Padomes 1992.gada 23.jūlija noteikumu nr.2407/97 prasībām.

3.3.5. Tiek nodrošinātabrīva pārvadātāju konkurence divpusējostarpvaldību nolīgumu noteikto ierobežojumu ietvaros.

            3.4. Vispārējāaviācija.

            3.4.1. Ņemot vērā, kavispārējā aviācija ir kadru rezerve  komercaviācijaiun ar valsts aizsardzību un drošību saistītāmaviācijas struktūrām, organizatoriski un institucionālitiek atbalstīta vispārējās aviācijasattīstība.

3.5. Divpusējo starpvaldībunolīgumu par gaisa satiksmi sistēmas pilnveidošana.

3.5.1. Tiek turpinātspaplašināt divpusējo starpvaldību nolīgumu par gaisasatiksmi sistēmu, realizējot Latvijas Republikas intereses unņemot vērā, ka beidzoties pārejas periodam ceļāuz Eiropas Savienību, iespējama šīs funkcijasdaļēja deleģēšana Eiropas Savienībasinstitūcijām.

3.5.2. Tiek slēgti pēciespējas liberālāki divpusējie starpvaldībunolīgumi par gaisa satiksmi, kas nākotnē dos plašākasiespējas veidot efektīvāku maršrutu  tīklu.

            3.5.3. Tiek organizētaskonsultācijas, lai panāktu grozījumu izdarīšanu tajosagrāk noslēgtajos divpusējos starpvaldību nolīgumospar gaisa satiksmi, kuru noteikumi ierobežo gaisa satiksmespaplašināšanos.

3.6. Integrēšanās Eiropasgaisa transporta sistēmā.

3.6.1. Eiropas vienotās aviācijastelpas līguma noslēgšana ir valdības prioritāte gaisatransporta nozarē.

3.6.2. Visu arlīguma noslēgšanu saistīto darbu vada un koordinēSatiksmes ministrija.

3.6.3. Eiropas Padomes un Eiropas Komisijasnoteikumi aviācijas jomā arī pārejas periodā tiekpiemēroti tieši saskaņā ar Eiropas vienotāsaviācijas telpas līguma projekta attiecīgo pielikumu unprotokolu par horizontālo adaptāciju.

3.7. Aviācijas drošība.

3.7.1. Augsts un starptautiski atzītsdrošības līmenis ir gaisa transporta sistēmas darbībasgalvenais priekšnoteikums.

3.7.2. Līdz 2000.gadam tiek pabeigtapāreja uz Eiropas apvienoto aviācijas institūciju (JAA)noteiktajiem standartiem, kas iekļauti Apvienotajās aviācijasprasībās (JAR).

3.7.3. 2000.gadā tiek pabeigtaiestāšanās procedūra Eiropas aeronavigācijasdrošības organizācijā “Eirokontrole”.

3.7.3. Latvijas Republikas civilo gaisakuģu reģistrā komerciālo gaisa kuģu sadaļāno 1999. gada 1.septembra vairs netiek reģistrēti gaisa kuģi,kas neatbilst Apvienoto aviācijas noteikumu (JAR) prasībām.

3.7.4.Ņemot vērā, ka pasaulē apmēram 60% aviācijasnegadījumu ir notikuši personāla vainas dēļ, tiekpaaugstināta valsts kontrole pār personāla atlasi,apmācību un uzņēmumu veikto atbilstībasnovērtējumu.

3.7.5. Tiekplaši izmantots Starptautiskās civilās aviācijasorganizācijas un reģionālo aviācijas organizāciju (ECAC,JAA, Eurocontrol) atbalsts un pieredze Latvijas Republikas civilāsaviācijas drošības sistēmas uzturēšanā unpilnveidošanā.

3.7.6. Ņemotvērā prasības, kas izriet no plānojamāspievienošanās Eiropas vienotās aviācijas telpaslīgumam, līdz 2000.gadam Satiksmes ministrijā tiekizstrādāta civilās aviācijas drošībaspaaugstināšanas programma.

3.8. Vides aizsardzība.

3.8.1. Saskaņā ar Eiropas Padomesdirektīvām līdz 2002. gadam tiek nodrošināta tādugaisa kuģu ekspluatācijas izbeigšana, kas neatbilst Konvencijaspar starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma 1. sējuma 3.daļas 2. sadaļas prasībām par trokšņalīmeņa samazināšanu.

3.8.2. Līdz 2000.gadam tiekizstrādāta tāda aeronavigācijas pakalpojumu maksas unnosēšanās maksas sistēma, kas stimulēs modernākas

un videi nekaitīgākas aviācijastehnikas izmantošanu.

3.9. Speciālāizglītība.

3.9.1. Balstoties uz reālopieprasījumu sadarbībā ar Izglītības ministriju tiekizveidota speciālās izglītības sistēma, kas apmierinaaviācijas uzņēmumu un valsts pārvaldes institūcijuvajadzības pēc kvalificētiem speciālistiem.

Ministru prezidents                                                                 V.Krištopans

Satiksmes ministrs                                                                   A.Gorbunovs

Vizas:

            Valsts sekretārs                                                                       U.Pētersons

            Juridiskā departamenta direktore                                            A.Ļubļina