Реферат: Baltijas Starptautiskā Akadēmija

Baltijas Starptautiskā Akadēmija


Akadēmiskā augstākās izglītības bakalaura studiju programma


“ Mikroelektronisko čipu datorvadības projektēšana”


Kods 43481


AKREDITĀCIJAS MATERIĀLI


Rīga 2010


Saturs


Pieteikums studiju programmas akreditācijai…………….………………… 3

Pievienotie dokumenti:

Lēmums par studiju programmas ieviešanu………………………….. 4

Līgums par izglītības turpināšanas nodrošināšanu… ……………… 5

Licence……………………………….……………………... 7

Pašnovērtējuma ziņojums:

Ievads ………………………………………………………………………. 8

Bakalaura studiju programma ……………………………………………… 9

Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam …. 12

Studiju programmas salīdzinājums ar Latvijas augstskolu programmām .… 13

Studiju programmas salīdzinājums ar Eiropas valstu programmām ………. 13

Reklāmas un informatīvie izdevumi ………………………………………. 15

Studiju programmas finanses …………………………………………….… 16

Studiju programmas īstenošana …………………………………………….. 16

Studiju formas un metodes ……………………………………………. 17

Tehnisku un informatīvu līdzekļu pielietošana studiju programmā…… 17

E-studiju vide………………………………………………………….. 17

Akadēmiskā personāla pienākumi………………………………………18

Akadēmiskā personāla darbs ar studentiem – darba organizācija…….. 18

Multilingvālā apmācības metode……………………………………… 18

Studentu zināšanu novērtēšana ………………………………………... 18

Studentu aptauja un tās analīze………………………………………… 19

Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā…………………….. 21

Programmas vadība …………………………………………………… 21

Programmas padome …………………………………………………. 21

Studējošo skaits programmā................................................................... 22
Materiāli tehniskā bāze ................................................................................... 22
BSA datorklašu apraksts ……………………………………………….. .20

Attīstības perspektīvas .............................................................................. 25

BSA bibliotēka .......................................................................................... 25

BSA telpu raksturojums............................................................................ 29

Akadēmiskā personāla sastāvs ……………………………………………… 29

Akadēmiskā personāla metodiskais un pētnieciskais darbs ………………,… 31

Publikācijas ……………………………………………………………,...31

Zinātniskā darbība………………...…………………………………….. 39

Ārējie sakari……………………………………………………………… 40

Programmas SVID analīze………………………………………….……. 41
Pielikumi…………………………………………………………… Pielikums 1. Kursu apraksti……………………………………………...
Pielikums 2. Transporta un Sakaru Institūta studiju programma

Pielikums 3. Vilnius Gediminas Technical University and University of

Newcastle studiju programma……………………………...

Pielikums 4. Pasniedzēju CV…………………………………………….

Pielikums 5. SIA ”Baltijas Starptautiskā Akadēmija” finanšu pārskats

par 2009.gadu………………………………………………

Pielikums 6. Aptaujas anketas paraugs…………………………………..

Pielikums 7. Diploma paraugs……………………………………………





Ievads


Latvijā elektronikai ir nozīmīgas un dziļas tradīcijas. Rīgā darbojās tādi elektronikas giganti kā VEF, Radiotehnika un Alfa, kuri pieprasīja speciālistus no Latvijas mācību iestādēm. Pašlaik Latvijā ir pietiekami daudz mazo un vidējo firmu, kuras nodarbojas ar mikroelektronisko iekārtu projektēšanu (Hanzas Elektronika, SAF Tehnika, Mikrotīkls u.c.). Mūsu rīcībā ir informācija, ka speciālisti mikroelektronikas jomā tiek pieprasīti ES darba tirgū. Arī zinātnes un mācību iestādes pieprasa speciālistus elektronikas jomā, kas varētu veikt zinātnisko un pedagoģisko darbu.

Elektronisko iekārtu projektēšanas metodes atsķiras no tām, kuras pielietoja pirms 10-20 gadiem, kad projekts tika izstrādāts ar rokām, pēc tam tika izveidots makets, kuru, izmantojot mērījumu iekārtas (testerus, oscilogrāfus utt.), pārbaudīja un novērsa kļūdas. Pašlaik nomainījusies elektronisko elementu bāze. Tas nozīmē, ka projekta izstrādātāju rīcībā ir nevis tranzistori, rezistori utt., bet tā saucamais mikroelektroniskais čips ar miljoniem elementu skaitļiem. Tas dod iespēju projektēt sarežģītas shēmas uz viena čipa. To nevar veikt ar rokām. Projektēšanas procesam jābūt automatizētam. Bez tam, kļūdu novēršanai nav iespējams veikt mērījumus čipa vidē. Testēšana jāveic, izmantojot datora modelēšanas un testēšanas programmas.

^ Programmas mērķis ir sagatavot Latvijas, Eiropas un pasaules darba tirgum konkurētspējīgu IT speciālistu, kurš varētu gan darboties dažāda veida uzņēmumos, gan arī turpināt izglītību maģistrantūras un doktorantūras programmās zinātniskā un pedagoģiskā darba veikšanai.

Programmas uzdevumi:

sniegt studentiem iespēju apgūt zināšanas matemātikas un datorzinātnes jomā;

sniegt studentiem teorētiskas un praktiskas zināšanas programmatūras izstrādāšanā;

iepazīstināt ar datorprojektēšanas sistēmām un projektēšanu, izmantojot datoru;

sniegt studentiem zināšanas datorsistēmu izstrādāšanā;

sniegt studentiem teorētiskas un praktiskas zināšanas mūsdienu mikroelektronikā;

izmantojot jaunākos sasniegumus, apmācīt studentus mikroelektronikas iekārtu datorprojektēšanā.

Studiju programmas saturs veidots atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem.

Situācija datorprojektēšanas nozarē strauji mainās. Tāpēc studiju programma veidota kā akadēmiskā (nevis profesionālā) programma, lai varētu dot studentiem ne tikai fundamentālas zināšanas nozarē, kas ļautu viņiem reāli darboties izvēlētajā jomā, bet arī izveidotu pamatu tālākai zināšanu attīstībai un papildināšanai.

Lai varētu nodrošināt mūsu speciālistu konkurētspēju pasaulē, programmā plānots izmantot mācību grāmatas, kuras izdotas Eiropā un ASV, kā arī pasniegt dažus mācību kursus angļu valodā. Programmas direktoram ir pieredze pasniegt attiecīgus kursus un veikt zinātnisko darbu ārzemju universitātēs (Nīderlandē, Lielbritānijā, Dienvidkorejā).

Kompetence:

Studenti, kuri sekmīgi apguvuši programmu, ir kvalificēti speciālisti datorzinātnēs. To raksturo:


Profesionālā kompetence

- prast programmēt dažadās valodās un vidēs;

- prast projektēt, izmantojot datorsistēmas un programmēšanas valodas;

- prast projektēšanas algoritmus;

- apgūt mūsdienu datorsistēmu arhitektūru;

- apgūt mūsdienīgas projektēšanas metodes;

Komunikatīvās kompetences

- prast komunicēties ar kolēģiem un klientiem;

- apgūt oratora un publiskās uzstāšanās mākslas pamatus


Valodas kompetences

- prast lietot apgūstamās svešvalodas profesionālās darbības ietvaros;

- prast lasīt specializēto literatūru svešvalodās;

- prast sagatavot prezentāciju ārzemju partneriem;

- prast strādāt ar ārzemju kolēģiem



Studiju kompetences

- prast izmantot uzziņu krājumus, enciklopēdijas, dažāda veida vārdnīcas;

- prast atrast un izmantot nepieciešamo informāciju profesionālās darbības ietvaros;

- prast papildināt savas zināšanas par profesiju, izmantojot dažādus

informācijas avotus;

- prast atlasīt un sistematizēt darbam nepieciešamu informāciju;

- piedalīties profesionālos konkursos, kā arī semināros un konferencēs


^ Bakalaura studiju programma


Programma sniedz iespēju pilna laika studijām un nepilna laika studijām. Nepilna laika studijas atšķiras no pilna laika studijām tikai ar kalendāro plānu.

● Prasības uzņemšanai – vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments

● Studiju apjoms – 120 kredītpunkti

● Studiju ilgums:

pilna laika (dienas un vakara) studijas: 3 mācību gadi (6 semestri),

nepilna laika studijas: 4 mācību gadi (8 semestri),

● ^ Iegūstamais akadēmiskais grāds – dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs.


Bakalaura studiju programmas priekšmeti doti 1a. (pilna laika studijas ) un 1b. (nepilna laika studijas) tabulās.


Tabula 1a.

Akadēmiskās augstākās izglītības studiju programma
^ “ Mikroelektronisko čipu datorvadības projektēšana”
dabaszinātņu bakalaura grāda iegūšanai datorzinātnēs

pilna laika studijas


Nr.

Kods

Kursa nosaukums


kp


1.ak.g.

2.ak.g.

3.ak.g.

Pārbaud.

veids

1.sem

2.sem

3.sem

4.sem

5.sem

6.sem

kp

kp

kp

kp

kp

kp

A. Obligātie priekšmeti

1.




Augstākā matemātika

4

2

2













Eks.

2.




Zinātniskā un tehniskā latviešu valoda

2

2
















Eks

3.




Zinātniskā un tehniskā angļu valoda

4

2

2













Iesk/Eks

4.




Datoru arhitektūra

4

4
















Eks.

5.




Diskrētā matemātika

4

4
















Eks.

6.




Kombinatorika


4

4
















Eks.

7.




Grafu teorija

4




4













Eks.

8.




Struktūrprogrammēšana

(C valoda),

t.s. kursa darbs

4


2

2

2


2













Iesk/Eks.


Iesk

9.




Objektorientētā programmēšana.(C++/Java)

t.s. kursa darbs

4


2







2

2


2







Iesk/Eks.


Iesk.

10.




Vizuālā programmēšana (VB) t.s. kursa darbs

2

2













2

2




Eks.

Iesk

11.




Algoritmu teorija

4




4













Eks.

12.




Operētājsistēmu teorija

2







2










Eks.

13.




Atvērtās operētājsistēmas

2







2










Eks.

14.




Varbūtību teorija

4







4










Eks.

15.




Informācijas teorija

4













4




Eks.

16.




Modernie tīkli

t.s. kursa projekts

2










1

1







Eks.

17.




Tīmekļa programmēšana

4










4







Eks.

18.




Datu bāzes

4







4










Eks.










68

20

16

14

10

8







B. Obligātās izvēles priekšmeti

19.




Programmēšana “Assembler” valodā

4




4













Eks.

20.




Mikroelektronika

4







4










Eks.

21.




Ciparu un VLSI shēmu loģika

4










4







Eks.

22.




Elektriskās ķēdes

4










4







Eks.

23.




Shēmu loģiskā projektēšana

4













4




Eks.

24.




VHDL valoda

4













4




Eks.

25.




VHDL valoda-projekts

2













2




Iesk.

26.




Datorvadību aprēķini

4
















4

Eks.

27.




Mikroprocesori un iebūvētās sistēmas

4
















4

Eks.










34

0

4

4

8

10

8




C. Brīvās izvēles priekšmeti










8







2

2

2

2




28.




Menedžmenta informācijas tehnoloģijas

2



















Iesk

29.




Menedžments

2



















Iesk.

30.




Grāmatvedība

2



















Iesk.

31.




Sociālā psiholoģija

2



















Iesk.

32.




Vizuālās komunikācijas resursi

2



















Iesk.

33.




Intelektuālās tiesības

2



















Iesk.

34.




Eiropas Savienības darba tiesības

2



















Iesk.

35.




Loģika

2



















Iesk.

Bakalaura darbs

10
















10




120 20 20 20 20 20 20 120



Tabula 1b.


Akadēmiskās augstākās izglītības studiju programma
^ “ Mikroelektronisko čipu datorvadības projektēšana”
dabaszinātņu bakalaura grāda iegūšanai datorzinātnēs

nepilna laika studijas



Nr.

Kods

Kursa nosaukums


kp


1.ak.g.

2.ak.g.

3.ak.g.

4.ak.g.

Pārbaud.

veids

1.sem

2.sem

3.sem

4.sem

5.sem

6.sem

7.sem

8.sem.

kp

kp

kp

kp

kp

kp

kp.

kp.

A. Obligātie priekšmeti

1.




Augstākā matemātika

4

2

2



















Eks.

2.




Zinātniskā un tehniskā latviešu valoda

2

2






















Eks

3.




Zinātniskā un tehniskā angļu valoda

4

2

2



















Iesk/Eks

4.




Datoru arhitektūra

4

4






















Eks.

5.




Diskrētā matemātika

4

4






















Eks.

6.




Kombinatorika


4




4



















Eks.

7.




Grafu teorija

4




4



















Eks.

8.




Struktūrprogrammēšana

(C valoda),

t.s. kursa darbs

4


2

2

2





2
















Iesk/Eks.


Iesk

9.




Objektorientētā programmēšana.(C++/Java)

t.s. kursa darbs

4


2







2

2





2










Iesk/Eks.


Iesk.

10.




Vizuālā programmēšana (VB) t.s. kursa darbs

2

2













2



2







Eks./

Iesk

11.




Algoritmu teorija

4







4
















Eks.

12.




Operētājsistēmu teorija

2







2
















Eks.

13.




Atvērtās operētājsistēmas

2







2
















Eks.

14.




Varbūtību teorija

4







4
















Eks.

15.




Informācijas teorija

4













4










Eks.

16.




Modernie tīkli

t.s. kursa projekts

2













1

1










Eks.

17.




Tīmekļa programmēšana

4










4













Eks.

18.




Datu bāzes

4










4













Eks.










68

16

14

16

10

10

2

0

0




B. Obligātās izvēles priekšmeti

19.




Programmēšana “Assembler” valodā

4










4




4

4




Eks.

20.




Mikroelektronika

4
















4







Eks.

21.




Ciparu un VLSI shēmu loģika

4
















4







Eks.

22.




Elektriskās ķēdes

4













4










Eks.

23.




Shēmu loģiskā projektēšana

4



















4




Eks.

24.




VHDL valoda

4



















4




Eks.

25.




VHDL valoda-projekts

2



















2




Iesk.

26.




Datorvadību aprēķini

4

























Eks.

27.




Mikroprocesori un iebūvētās sistēmas

4

























Eks.










34

0

0

0

4

4

12

14

0




C. Brīvās izvēles priekšmeti










8













2

2

2

2




28.




Menedžmenta informācijas tehnoloģijas

2

























Iesk

29.




Menedžments

2

























Iesk.

30.




Grāmatvedība

2

























Iesk.

31.




Sociālā psiholoģija

2

























Iesk.

32.




Vizuālās komunikācijas resursi

2

























Iesk.

33.




Intelektuālās tiesības

2

























Iesk.

34.




Eiropas Savienības darba tiesības

2

























Iesk.

35.




Loģika

2

























Iesk.

Bakalaura darbs

10






















10




120 16 14 16 14 16 16 16 12 120



Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās

izglītības standartam


Studiju programma tika izstrādāta atbilstoši LR MK 2002.gada 3.janvāra noteikumiem Nr.2 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” un Augstskolu likumam.

Tabula 2.

Standarta prasības

Studiju programmas saturs

obligātā daļa (ne mazāk kā 50 kredītpunktu), t.sk.

nozares vai apakšnozares pamatnostādnes, principi, struktūra un metodoloģija (ne mazāk kā 25 kredītpunkti)


zinātņu nozares vai apakšnozares attīstības vēsture un aktuālās problēmas (ne mazāk kā 10 kredītpunkti)


zinātņu nozares vai apakšnozares raksturojums un problēmas starpnozaru aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunkti)


obligātā daļa - 68 kredītpunkti


32 kredītpunkti:

Augstākā matemātika – 4KP

Diskrētā matemātika – 4KP

Kombinatorika – 4KP

Grafu teorija – 4KP

Struktūrprogrammēšana (PASCAL/C) - 6KP

Objektorientētā programmēšana (C++/Java)- 6KP

Varbūtību teorija – 4KP


12 kredītpunkti:

Algoritmu teorija– 4KP

Informācijas teorija– 4KP

Datoru arhitektūra – 4KP


24 kredītpunkti:

Zinātniskā un tehniskā latviešu val. – 2KP

Zinātniskā un tehniskā angļu val. – 4KP

Vizuālā programmēšana (VB) – 4KP

Operētājsistēmas – 4KP

Tīmekļa programmēšana – 4KP

Modernie tīkli – 2KP

Datu bāzes – 4KP

obligātās izvēles daļa (ne mazāk kā 20 kredītpunkti)

obligātās izvēles daļa – 34 kredītpunkti

brīvās izvēles daļa

brīvās izvēles daļa – 8 kredītpunkti

programmas apjoms - 120 līdz 160 kredītpunkti

programmas apjoms – 120 kredītpunkti

bakalaura darbs: ne mazāk kā 10 kredītpunkti

bakalaura darbs – 10 kredītpunkti


^ Studiju programmas salīdzinājums ar Latvijas augstskolu programmām


Bakalaura studiju programmas salīdzinājums veikts ar Transporta un Sakaru Institūta (TSI) studiju programmu “Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnē” (tab.3).


Tabula 3


Augstskolas nosaukums

Programmas nosaukums

Sadalījums blokos (%)


K.p skaits

A

B

C

TSI

Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnē

71

23

6

160

BSA

Mikroelektronisko čipu datorvadības projektēšana

64

31

5

120


Programmu satura salīdzinājumā var redzēt, ka bloka A priekšmeti ir līdzīgi abās programmās. BSA programmas B bloka priekšmetu skaits ir mazāks nekā TSI programmā bet īpatsvars lielāks, un tie pēc satura vairāk orientēti uz datorprojektēšanu.


^ Studiju programmas salīdzinājums ar Eiropas valstu programmām


Bakalaura studiju programmas salīdzinājums veikts ar Vilnius Gediminas Technical University (VTU, Lietuva) un University of Newcastle (UNL, UK) datorvadības studiju programmām (tabula 4).

Jāatzīmē , ka VTU ir četrgadīgā bakalaura apmācība, bet UNL- trīsgadīga apmācība.

Lai veiktu salīdzinājumu, nepieciešams studijās paredzētos priekšmetus sadalīt grupās. Varētu tikt pieņemts šāds sadalījums:

MP – matemātikas un fizikas priekšmeti;

DP – datoru priekšmeti;

MEP – mikroelektronikas priekšmeti;

EP – ekonomikas priekšmeti u.c. sociālo un humanitāro zinātņu prieksmeti;

VP – valodu priekšmeti.

Studiju priekšmetu sadalījums grupās dots 4. tabulā, kurā arī novērtēts grupu īpatsvars kredītpunktos.

Kā redzams no tabulas, mūsu programmā MP grupas saraksts ir vairāk detalizēts nekā VTU un NCL. Mums ir vairāk priekšmetu arī DP un EP grupās. BSA KP īpatsvars pa grupām ir apmēram tāds, kā VTU un NCL izņemot MEP grupu, kur BSA programmā KP īpatsvars ir divreiz mazāk nekā VTU un NCL. Bet BSA DP grupas KP īpatsvars ir gandrīz divreiz lielāks nekā VTU. Tas sakrīt ar mūsu mērķi izveidot programmu datorvadības (nevis elektronikas) virzienā.


Tabula 4



Grupa

Priekšmeti, KP (1 KP= 40 stundu)

KP īpatsvars

BSA

VTU

NCL

BSA

VTU

NCL



MP

Augstākā matemātika – 4KP

Diskrētā matemātika – 4KP

Kombinatorika – 4KP

Grafu teorija – 4KP

Vabūtību teorija – 4KP

Algoritmu teorija– 4KP

Informācijas teorija– 4KP

Physics – 6KP

Mathematics –16KP

Discrete Mathematics-3KP

Engineering Mathematics – 20 KP

Discrete Mathematics-10 KP




23%



20%



14%



DP

Datoru arhitektūra-4KP

Modernie tīkli – 2KP

Operētājsistēmas – 4KP

Vizuālā programmēšana (VB) – 4KP

Tīmekļa programmēšana – 4KP

Struktūrprogrammēšana - 6KP

Objektorientētā programmēš.(C++/Java)- 6KP

Programmēšana “Assembler” valodā-4KP

VHDL valoda-4KP

VHDL valoda – projects-2KP

Datorvadību aprēķ. -4KP

Mikroprocesori un iebūvētās sistēmas-4KP

Computer Graphics-4KP

Programming Languages C, C++ - 5KP

Script Programming-4KP

Database-2 KP

Computer Architecture-3KP

Microprocessors-3KP

Design and Technologies of Chips-2KP

Multimedia-3KP

Computer Systems-3KP

Design with VHDL-2KP

Problem Solving, Program Design and Implementation – 20KP

Operating Systems-10 KP

Object-oriented Program Design and Development – 20 KP

Computer Systems-20 KP

Algorithm Design and Analysis

Project-10KP




40%



25%



42%



EP

Menedžmenta informacijas tehnoloģijas – 2KP

Menedžments- 2KP

Grāmatvedība – 2KP

Sociālā psiholoģija - 2KP

Intelektuālās tiesības –2KP

Eiropas darba tiesības -2 KP

Loģika – 2KP

Philosophy-2 KP

Economics- 2 KP

Man and Environment-2KP

Political Theory- 2KP

Management-2 KP

History of the Engineering- 2KP

Introduction to Business Management-10 KP





13%



10%



5%



MEP

Ciparu un VLSI shēmu loģika – 4KP

Elektriskās kēģes – 4 KP

Shēmu loģiskā projektēšana – 4KP

Mikroelektronika – 4 KP


Introduction in Electronics –3KP

Electrical Engineering-

Fundamentals of Electronics – 4KP

Electronic Devices –4 KP

Signals and Circuits- 9 KP

Digital Circuits-4 KP

Theory of Electromagnetic Fields-3 KP

Digital Signal Processing – 4 KP

Microwave Technology – 3KP

Computer Periphery and Computer Systems-3 KP

Computer Engineering – 3 KP

Computer Aided Design – 3 KP

Design of Integrated Circuits – 3 KP

Technologies of Electronic Systems-3KP

Technologies of Electronics Systems (complex project)-3KP

Signals and Communications-20 KP

Embedded Systems-10KP

Design of VLSI Systems-10KP

Electronics –20KP

Circuit Theory-20KP




15%




41%



39%


VP

Zinātniskā un tehniskā latviešu val. – 2KP

Zinātniskā un tehniskā anglu val. – 4KP


Language-2KP

Speciality Language Culture-2KP





4%


4%



0%



^ Reklāmas un informatīvie izdevumi

Programma kopā ar citām BSA studiju programmām organizē reklāmas un informatīvo kampaņu pēc iepriekš izstrādāta plāna. Tā notiek dažādos virzienos un tās mērķauditorija ir:

vidusskolu beidzēji;

viņu vecāki;

personas ar vidējo vai vidējo profesionālo izglītību;

skolotāji.


Reklāmas kampaņas laikā tiek izmantoti LR un LR reģionu masu informācijas līdzekļi: TV, radio, preses izdevumi. Tiek organizētas informācijas dienas. No februāra līdz maijam programmas pārstāvji tiekas ar vecāko klašu audzēkņiem skolās. Tikšanās laikā skolēni iegūst precīzu informāciju par programmas studiju procesa norisi, uzņemšanas noteikumiem. Informācijas dienās piedalās BSA rektors, programmas vadītājs, līdzstrādnieki un studenti. Programmas docētāji un studenti regulāri piedalās ikgadējā izstādē “Skola”, kura noris Rīgā un izstādēs citās Latvijas pilsētās: Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, kā arī līdzīga satura izstādēs Viļņā, Tallinā, S-Pēterburgā, Maskavā .


Reklāmai un ziņojumiem tiek izmantoti:

radio PIK, Mix FM 102,7, radio SWH;

preses izdevumi: krājumi “Augstskolas Latvijā”, “Izglītība ārzemēs”;

laikraksti: “Digital Times”, “O & K”, ”Lauku avīze”, „Neatkarīgā rīta avīze”, “Diena”, “Latvijas santīms”, “Mērķis”, “Вести сегодня”, “Телеграф”, “Даугавпилс”, „Oбразование и карьера”;

reģionālās televīzijas: Līvānos, Daugavpilī, Dagdā, Smiltenē, Ogrē, Dobelē, Talsos, Mālpilī.

reklāma ievietota katalogā “Izglītības ceļvedis”.

bukleti.


Studiju programmas finanses


Programmas finanses veido:

dibinātāju finanses;

studentu mācību maksa (tabula 5.);

ienākumi no zinātniskajiem darbiem;

ziedojumi un labdarība.


BSA finansiālais stāvoklis ir stabils (sk. Pielikumu 5.). Katrs finanšu gads tiek pabeigts, ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus. Apgrozījuma rentabilitāte ir 15-20%, un Latvijas privātajām mācību iestādēm tas ir augsts rādītājs.


Tabula 5.





^ Maksa par semestri (Ls)




2009/10 m.g.

dienas nodaļa (pilna laika studijas)

550

vakara nodaļa (pilna laika studijas)

470

nepilna laika studijas

-



Studiju programmas īstenošana
^ Studiju formas un metodes
Studiju programmā tiek realizētas šādas studiju metodes:

Tradicionālās studiju metodes:

lekcijas- teorētiska rakstura ar interaktīvo studiju metožu elementiem un, kur iespējams, slaidu demonstrāciju;

laboratorijas nodarbības, parasti pie datora;

praktiskās nodarbības – uzdevumu atrisināšana uz vietas vai pie tāfeles ar diskusiju par risinājumu metodēm.


Studenta patstāvīgais darbs:

referāti ar presentāciju auditorijā;

kursa darbi;

projektu izstrāde;

mājas uzdevumu sagatavošana.



Tehnisko un informatīvo līdzekļu pielietošana studiju programmā


Svarīgu vietu mācību plāna realizācijā ieņem tehnisko līdzekļu (datoru, kodoskopu, projektoru u.t.t.) izmantošana. Lekciju laikā tiek demonstrēti slaidi, kā arī ir iespēja demonstrēt ārzemju profesoru lekcijas, kuras ir pieejamas Internetā (piemēram, http://ocw.mit.edu/OcwWeb/Electrical-Engineering-and-Computer-Science/6-002Spring-2007/VideoLectures/index.htm) vai mācību video kursi (piemēram, VHDL valodas kurss: http://www.appliedvhdl.com/course/part_one/). Bez tam, slaidi tiek izplatīti elekroniski, tāpat kā instrukcijas laboratorijas darbu sagatavošanai.

^ E-studiju vide


Interneta izmantošanai programmas apguvē ir nozīmīga vieta. Internetā studenti var saņemt informaciju par nodarbības sarakstu, kā arī par saraksta izmaiņām. Internetu studenti plaši izmanto kā palīgmācību līdzekli (rakstu, monogrāfiju meklēšana, sarakste ar pasniedzējiem, konsultēšanās ar kursa darbu un diplomdarbu vadītājiem utt.). Tādēļ Interneta lietošanu mācību mērķos var uzskatīt kā metodi, kura nodrošina informācijas ātras apmaiņas interaktīvu kanālu starp studentiem un pasniedzējiem.

Eksistē studentu forums, kur studējošie apmainās ar grāmatām, apspriež mājas darbu sagatavošanas tehnoloģijas, palīdz viens otram sarežģītāku risinājumu atrašanā.


^ Akadēmiskā personāla pienākumi


Jebkura akadēmiskā personāla loceklim (pasniedzējam), vadot lekcijas, seminārus vai praktiskās nodarbības, ir pienākumi:

noformulēt prasības semestra vai nobeiguma kontrolei (jautājumi par

konkrēto materiālu paškontrolei vai eksāmenam, ieskaitei), pie tam, tie ir

jāiesniedz kā mācību kursa programmas daļa;

iesniegt rekomendējamās literatūras sarakstu;

sniegt palīdzību studentiem patstāvīgā darba organizācijā;

pielietot studentu patstāvīgā darba organizēšanā diferencētu pieeju;

stimulēt studentu interesi par konkrētās mācību disciplīnas padziļinātu

izpēti;

noteikt praktisko uzdevumu apjomu saskaņā ar programmu;

metodiski nodrošināt sava kursa lasīšanu, t.i., izveidot mācību metodiskos

materiālus (kontroluzdevumus, testus, lekciju konspektus utt.).

2009/2010 m.g. notiek aktīvs darbs pie studiju rezultātu noteikšanas kompetenču veidā.


Akadēmiskā personāla darbs ar studentiem – darba organizācija


Semestru mācību plānos ir norādīts ne tikai lekciju, semināru un prakšu saraksts, bet arī pasniedzēju individuālā darba laiks ar studentiem: konsultāciju laiki un zināšanu pārbaužu laiki. Šis darbs tiek realizēts šādās konkrētās formās:

individuālas nodarbības-konsultācijas ar studentiem, parādu kārtošana;

kontroldarbu vai testu veikšana ( arī izmantojot datoru);

konsultācijas, gatavojot studentus uzstāties seminārnodarbībās;

konsultācijas, gatavojot studentus kursa darbu un diplomdarba

uzrakstīšanai un aizstāvēšanai.

Docētāji savā darbā, saskaņā ar apstiprinātajām studiju programmām, izmanto individuālo un grupveida darbu ar studentiem. Liela uzmanība tiek pievērsta patstāvīgajam darbam, kura procesā studenti izstrādā projektus, prezentācijas, veic radošus uzdevumus, raksta izlasītās literatūras aprakstus u.c.

Konsultējot studentus, docētāji izmanto Internetu. Caur Internetu studenti var

sūtīt jautājumu jebkurā laikā, negaidot konsultācijas dienu un saņemt ātru atbildi.

^ Multilingvālā apmācības metode

Uzskatām, ka studenti būs konkurentspējīgi gan vietējā, gan ārvalstu darba tirgū, ja viņi brīvi pārvaldīs 3 valodas: latviešu, krievu, angļu. Tādēļ studenti apgūst kursus multilingvāli. Lekcijas notiek krievu valodā, bet slaidi, literatūra, instrukcijas ir arī latviešu vai angļu valodā.

^ Studentu zināšanu novērtēšana

Studentu zināšanu novērtēšanas kritēriji:

ieskaites un eksāmeni;

referātu, kursa darbu, kvalifikācijas darbu izstrāde;

bakalaura darbs.


Programmā tiek veikta tekošā, semestru un galīgā studentu zināšanu novērtēšana pēc 10 ballu sistēmas.

Tekošā: Kontroldarbi, mājas darbi, kursa darbi, referāti.

Semestru: Ieskaites un eksāmeni sesijas laikā.

Galīgā: Kvalifikācijas darba aizstāvēšana.

Studentu zināšanas, prasme un iemaņas tiek novērtētas ar atzīmēm: 10 (“izcili”), 9 (“teicami”), 8 (“ļoti labi”), 7 (“labi”), 6 (“gandrīz labi”), 5 (“viduvēji”), 4 (“gandrīz viduvēji”).

Studentu zināšanu novērtēšana notiek saskaņā ar LR normatīvo aktu prasībām, IZM instrukcijām un BSA nolikumu.

Studentu izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir:

pozitīvo sasniegumu summēšana;

obligātais vērtējums;

prasību atklātība un skaidrība;

vērtējuma pārbaudes formu dažādība;

adekvāts vērtējums.

Par pārbaudījuma formu studenti ir informēti jau studiju kursa sākumā, kad viņi iepazīstas ar studiju programmu.

Studentu zināšanas vērtē visās mācību kursu disciplīnās, projekta darbos, kursa darbos, ieskaitēs un eksāmenos. Novērtējums pēc 10 ballu sistēmas.

Eksāmens ir studentu zināšanu, prasmju un iemaņu rakstisks, mutisks vai vizuālā snieguma pārbaudes veids, ko arī vērtē pēc 10 ballu sistēmas. Eksāmens un ieskaite ar atzīmi ir nokārtots, ja zināšanas, prasmes un iemaņas ir novērtētas ne zemāk par 4 ballēm.

Ieskaite ir studentu zināšanu, prasmju un iemaņu rakstisks vai mutisks pārbaudes veids, ko vērtē ar atzīmi pēc 10 ballu sistēmās.

Eksāmena un ieskaites atzīmes sastāvdaļas: 30%- darbs semestrī, 70% - eksāmens (ieskaite).

Pārbaudījumu veidu nosaka izglītības programma, bet pārbaudījuma formu (rakstiski vai mutiski) – priekšmeta pasniedzējs. Students bez komisijas drīkst kārtot eksāmenu ne vairāk kā 2 reizes vienā disciplīnā. Trešo reizi eksāmens mācību disciplīnā tiek kārtots komisijai.

^ Bakalaura darbu vērtē pēc 10 ballu sistēmas; pirmais sekmīgais vērtējums ir 4 balles.

Bakalaura darba aizstāvēšana notiek izveidotās gala pārbaudījuma komisijas sēdē. To organizējot, jāievēro šādi noteikumi:

bakalaura darba aizstāvēšana notiek gala pārbaudījuma komisijas sēdē;

komisijas sastāvā jābūt ne mazāk par 5 personām;

komisiju veido nozares uzņēmumu un profesionālo apvienību speciālisti, līdzīgu programmu vadītāji, kā arī BSA pārstāvji;

ne mazāk par 50% no komisijas sastāva, kā arī priekšsēdētājam, jābūt uzņēmumu vai profesionālo apvienību pārstāvjiem;

komisijas sastāvu un tās priekšsēdētāju apstiprina BSA rektors.

Dabaszinātņu bakalaura diplomu datorzinātnēs izsniedz absolventiem, kuri ir sekmīgi izpildījuši izglītības programmā noteiktās prasības; sekmīgi aizstāvējuši bakalaura darbu .

^ Mācību priekšmetu programmas vērtē un apstiprina programmas direktors.

Pasniedzēju darba kvalitāti vērtē metodiskā padome. Studiju programma, kā arī mācību priekšmetu programmas regulāri jāpārskata un jāpilnveido atbilstoši nozares darba tirgus prasībām.


^ Studentu aptauja un tās analīze


Studentu aptauja BSA tiek veikta regulāri katra semestra beigās. Anketā studenti pēc 10 ballu sistēmas novērtē docētāja darbu, studiju procesa organizāciju, ārpusstudiju darba organizāciju, programmas tehnisko aprīkojumu, studiju programmu, kā arī izsaka savas vēlmes un priekšlikumus studiju procesa uzlabošanā (att.1). Anketas ir anonīmas, tāpēc studenti var brīvi paust savu viedokli. Anketu dati tiek apkopoti ar datorprogrammas palīdzību.



Att.1 Studentu anketas saturs




Att. 2. Izmaiņas studentu priekšstatā par akadēmiju
Att. 3.

Aptaujas rezultāti parāda, ka 1.kursa studenti rudens semestrī pielāgojas jaunajiem mācību apstākļiem un jaunām metodēm, kas ir atšķirīgas ar skolu (Att.2).

Aptaujas rezultāti rāda, ka studenti kopumā ir apmierināti ar programmas saturu un pasniegšanas līmeni (Att.3).

Pozitīvi tiek vērtēta pasniedzēju attieksme pret studentiem un attiecības studentu vidū.

^ Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

BSA darbojas iekšējā kvalitātes vērtēšanas sistēma. Tās galvenie darbības virzieni ir:

regulārs studiju programmas pašvērtējums, ko veic studiju programmas padome;

studiju programmas audits, ko veic BSA studiju metodiskā padome, iesaistot citu programmu docētājus un BSA administrāciju;

studējošo aktīva līdzdalība studiju procesa kvalitātes nodrošinašanā.

Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā noris šādi:

studentu aptaujas rezultāti par studiju procesu, pasniegšanas līmeni un vēlmēm tiek ņemti vērā, veidojot semestru plānus;

studenti piedalās sesijas plānošanā;

studentu parlaments organizē studentu dzīvi augstskolā un nodrošina informācijas apmaiņu starp tās vadību un studentiem;

studentu pārstāvis ir Programmas padomes sastāvā;

studentu parlaments organizē studentu atpūtu (diskotēkas, tūrisma braucienus, pārgājienus).

Studiju organizācijā studentu viedoklim ir liela nozīme. Anketēšanas rezultāti tiek apspriesti Studiju programmas padomes sēdē. Ja studentu aptaujā parādās kopīgi risināmas problēmas, tās tiek apspriestas kopā ar studentiem.

^ Programmas vadība
Programmas “Mikroelektronisko čipu datorvadības projektēšana”

direktors – as.prof.,inž.zin.doktors I.Lemberskis

Programmas Padome – izglītības satura jautājumos


Programmas Padome


Padomes priekšsēdētājs – as.prof., inž.zin. doktors I. Lemberskis

Padomes locekļi – fizikas doktors A.Vocišs;

doc. J. Žukovska

Anna Zemmele, 3.kursa studente


Nodarbību vadīšanas kvalitāte tiek realizēta:

atklāto lekciju novadīšanā;

nodarbību kontrolē;

nodarbību apmeklēšanā;

studentu aptaujā.


Atgriezeniskā saite ar studentiem tiek realizēta:

programmas direktora un grupu vecāko regulārās tikšanās;

studentu aptaujas rezultātu analīzē;

studentu piedalīšanās darbā programmas padomē;

programmas direktora un studentu pašpārvaldes regulārās tikšanās.


Programmas direktors pasniedz vairākus programmas profilkursus. Tas dod viņam iespēju ikdienā būt ciešā kontaktā ar studentiem un operatīvi risināt problēmas un jautajumus, kuri rodas mācību procesa ietvaros.


Studējošo skaits programmā


Pašlaik programmā mācas 14 studenti, starp tiem 2 ārzemnieki (1- no Uzbekistānas, 1- no Azerbaidžānas). 2009. gadā tika imatrikulēti 7 studenti, 2008.gadā - 6 studenti, 3 no kuriem dažādu iemeslu dēļ (slimība, nāve, finanšu problēmas) pārtrauca apmācību. Viens students pārnāca no Rīgas Tehniskās Universitātes. 2007.gadā tika imatrikulēti 3 studenti, kuri pašlaik sekmīgi mācās un 2010.g. vasarā plāno aizstāvēt diplomdarbu un iegūt bakalaura grādu (tabula 6).

Programmas docētāji un studenti aktīvi piedalījās izstādēs „SKOLA”, informatīvajos pasākumos, kurus organizē BSA, Atvērto Durvju dienās, organizētajās tikšanās skolās ar vidusskolēniem u.c., lai palielinātu studentu skatu. Rezultātā studentu skaits pakāpeniski palielinās un to dinamiku var redzēt tabulā 6.

Tabula 6.

Studiju veids
1 kurss

2 kurss

3 kurss

^ Pilna laika

7(7)

4(6)

3(3)

Nepilna laika

-

-

-

Kopā

7

4

3


N.B. Iekavās atspoguļots studentu skaits, kuri tika uzņemti pirmajā kursā.


^ Materiāli tehniskā bāze


Uzsākot 2009./2010. studiju gadu, nodarbību veikšanai un studiju darba organizēšanai tika iegādāti jauni datori, printeri, skeneri, kopējamie aparāti, programmas un citi tehniskie līdzekļi, modernizētas esošās datorklases, izstrādāta un ieviesta BSA informācijas sistēma.


Svarīgākie uzlabojumi:


Pārveidots lokālais datortīkls un interneta pieslēgums, veidojot ātrdarbīgu, stabilu un augstas drošības pakāpes BSA intranetu – VBT (vienotais biznesa tīkls);

Ir izveidoti studiju programmu un kursu reģistri, studentu reģistrs, darbinieku reģistrs, ieviesta finansu kontrole un vadība.


BSA studenti un darbinieki var izmantot:


Datorklases




aprīkotas ar Intel Pentium, Celeron un Apple procesoru datoriem, licenzētu programmatūru, interneta pakalpojumiem un citiem aprīkojumiem un sistēmām:

- 7 datorklases (154 datori) Lomonosova ielā 4,

- 2 datorklases (40 datori) Lomonosova ielā 1/24;

visiem datoriem ir instalēta licencēta programmatūra – MS Windows, MS Office,

antivīrusu programma;

datoriem ir instalēta speciāla programmatūra, kura ir izmantota mūsu programmā:

valodas kompilatori un integretā vide, LABVIEW, WEBPACK, OCTAVE un citi.

visi datori ir saslēgti BSA intranetā, ir iespējams izmantot serveru resursus un

Interneta pakalpojumus;

studenti un darbinieki var lietot BSA e-pastu;

tiek uzturēta aktuāla informācija par studentu sekmēm un finansiālajām saistībām;

tiek uzturēta un aktualizēta BSA mājas lapa, kurā atrodama studijām nepieciešamā informācija (studiju kursu apraksti, nodarbību saraksti utt.).




Komunikāciju resursi:




Katras fiziskās adreses datori ir saslēgti lokālajā datortīklā, veidojot domēnu

BSA Intranetā.

Tiek uzturēti Web, DNS, e-pasta serveri.



^ BSA datorklašu apraksts

Klase N1:

Datori (20): Pentium IV-3,0/1024/80/DVD/Sound/LAN/17' LCD/KBD/MouseMicrosoft Windows XP Pro, OpenOffice, Microsoft Office 2000, Kaspersky Antivirus,

7-zip, GNU C++ compiler, MASM, Webpack, Labview, Octave, Lazarus, Tilde Jumis, Octave, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java RE

Klase N2:

Datori (20): Pentium IV-3,0/1024/80/DVD/Sound/LAN/17' LCD/KBD/Mouse
Microsoft Windows XP Pro, OpenOffice, Microsoft Office 2000, Kaspersky Antivirus,

7-zip, GNU C++ compiler, Lazarus, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java RE

Klase N3:

Datori (23):

Apple G5

MacOS 10, Windows XP Pro, Adobe Creative Suite, AutoCAD, 3D MAX, Corel DRAW, OpenOffice

Klase N4:

Datori (29): Procesors: Pentium III-1000, atmiņa: 256 Mb, video atmiņa: 4-16 Mb, cietais disks: 20-80 Gb, FDD, LAN, keyboard, mouse, pad, monitors: 18’ LCD, Microsoft Windows 2000, Microsoft Office 2000, OpenOffice, GIMP, Inkscape, Kaspersky Antivirus, 7-zip, Amadeus, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java RE

Klase N5:

Datori (29): Procesors: Pentium III-1000, atmiņa: 256 Mb, video atmiņa: 4-16 Mb, cietais disks: 20-80 Gb, FDD, LAN, keyboard, mouse, pad, monitors: 18’ LCD

Microsoft Windows 2000, Microsoft Office 2000, OpenOffice, GIMP, Inkscape,

Kaspersky Antivirus, 7-zip, Trados, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java RE

Klase N6:

Datori (25):

Apple G5

MacOS 10, Adobe Creative Suite, Corel DRAW!, OpenOffice

Klase N7:

Datori (18):

Apple iMac

MacOS 10, Parallel Desktop, Windows XP Pro, Adobe Creative Suite, AutoCAD, 3D MAX, Corel DRAW!, Open Office

Klase N8:

Datori (14):

Procesors: Pentium IV-3,0, atmiņa: 512 Mb, video atmiņa: 128 Mb, cietais disks: 120 Gb,

FDD, LAN, keyboard, mouse, pad, monitors: 17’ CRT

Microsoft Windows XP, Microsoft Office 2000, OpenOffice, Kaspersky Antivirus, 3D MAX, Corel DRAW, Adobe Creative Suite, Adobe Premiere, Macromedia Suite, AutoCAD, BCAD, 7-zip, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java RE

Klase N9:

Datori (16): Procesors: Celeron 1,8, atmiņa: 512 Mb, Video atmiņa: 64 Mb, cietais disks: 40 Gb, FDD, LAN, keyboard, mouse, pad, monitors: 17’ CRT

Microsoft Windows XP, Microsoft Office 2000, Kaspersky Antivirus, 3D MAX, Corel DRAW, Adobe Creative Suite, Adobe Premiere, Macromedia Suite, AutoCAD, BCAD, 7-zip, Opera, Mozilla FireFox, Adobe Acrobat Reader, FfdShow, Qtime, Macromedia Flash Player, Macromedia ShockWave player, Java RE


Visi datori ir pieslēgti lokālajam tīklam un starptautiskajam globālajam tīklam Internet.

Pieejamais materiāltehniskais nodrošinājums:


Tabula 7.


Materiāltehniskais nodrošinājums

Lomonosova ielā 1/24 un 4

Datori

194

Printeri

40

Skaneri

10

Kopētāji

10

Kodoskopi

15

Magnetafoni

10

Multimediju projekts

9

Portatīvie datori

3

Fax/printeri

8

Fax

3
^ Attīstības perspektīvas

Uzskatām, ka programma ir perspektīva un tai ir sava vieta LR studiju programmu spektrā. 2010.gadā Eiropas Reģionālās Attīstības Fonda (ERAF) 3.1.2.1.1. aktivitātes „Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem” ietvaros tika saņemts finansējums programmas pilnveidošanai. Aktuāls uzdevums programmai ir studentu skaita palielināšana. Tādēļ plānoti sekojoši pasākumi:


Popularizēt programmu plašsaziņas līdzekļos;

Apmeklēt skolas un informēt vecāko klašu skolniekus par programmu;

Piedalīties izstādē „SKOLA 2011” un citos informatīvajos pasākumos, kurus organizē BSA.

Piedalīties Atvērto Durvju dienās.


ERAF aktivitātes ietvaros piesķirtos līdzekļus plānojam izmantot:


Datoru klašu aprīkojuma modernizācijai;

Mācību grāmatu iegādei, t.sk. angļu valodā;

Mācību iekārtu (Spartan-3E FPGA Starter Kit, http://www.xilinx.com/univ/hwboards.htm) iegādei;

Licencēto programmatūru (Labview, Sim u.t.t.) iegādei projektēšanas

vajadzībām

BSA bibliotēka


Grāmatu fonds, kurš izmantots programmā, ir sistematizēts pēc UDK sistēmas.


^ 33 Ekonomika. Tautsaimniecība. Ekonomikas zinātnes.

330+51 Ekonomiskā matemātikā 62

330+51(M) Matemātiskās metodes ekonomikā 36

311 Statistikas teorija. Statistikas metodes 52

681 Skaitļošanas tehnika 65

681.1(M) Informācijas tehnoloģija 56


BSA bibliotēkai ir akadēmisko bibliotēku akreditācija.

BSA bibliotēka ir:


LATABA loceklis;

Juridisko bibliotēku Konsorcija loceklis;

organizēta un strādā saskaņā ar LR likumdošanu par zinātnisko bibliotēku darbību.


Grāmatu fonds uz 2010.g. 09.03. sastāda kopā (grāmatas, brošūras, žurnāli) virs

40543 eksemplāru.


Tai skaitā:

latviešu valodā - 5296;

angļu valodā - 2854;

krievu valodā - 32384.


№

Bibliotēka

BSA

eks.

krievu

val.

latviešu

val.

angļu

val.




Rīga

40534

32384

5296

2854


^ Grāmatu fonda komplektēšanas avoti:

 

Grāmattirgotāju firma